Malaizijā ir aptuveni 32,8 miljoni iedzīvotāju, un tā ir strauji augoša rūpnieciski attīstīta valsts. Tās kopējais IKP 2022. gadā ir 406,3 miljardi ASV dolāru, pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ASV dolāros ir 9%, bet IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 12 400 ASV dolāru, kas ir salīdzināms ar Ķīnas IKP uz vienu iedzīvotāju. Pasaules ekonomikas un apstrādes rūpniecības krituma ietekmē Malaizijas IKP pieauguma temps 2023. gadā ir aptuveni 4%, bet 2024. gadā – 4,3%.
Malaizija ir bagāta ar dabas resursiem un ieņem pirmo vietu pasaulē gumijas ražošanā. Pašlaik tas ir pasaulē trešais lielākais gumijas eksportētājs un lielākais medicīnisko plastmasas cimdu un katetru eksportētājs. Globālā lateksa trūkuma un infekcijas slimību izplatības dēļ pieprasījums pēc gumijas medicīnas precēm ir ievērojami pieaudzis, un Malaizijas gumijas un plastmasas rūpniecība ir pilna ar iespējām. Pēdējā desmitgadē Malaizijas plastmasas rūpniecība ir saglabājusi augstu izaugsmes tempu – 15%. Tomēr valsts vājā rūpnieciskā pamata dēļ Malaizija katru gadu importē mašīnu un iekārtu vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tāpēc neatkarīgi no mēroga, pieprasījuma vai tirgus perspektīvu viedokļa Malaizija neapšaubāmi ir nozīmīgs mērķtirgus manas valsts mehānisko un elektrisko izstrādājumu eksportam.
Malaizija ir pazīstama kā reeksporta valsts. Tam ir svarīga loma Dienvidaustrumāzijā un ASEAN. Tas atrodas salīdzinoši tuvu Rietumāzijai, Dienvidāzijai, Eiropai, Amerikai un Āfrikai. Tā kā valsts ar lielāko plastmasas izstrādājumu eksporta apjomu ASEAN valstīs, tai ir vairāk nekā 1500 plastmasas ražošanas uzņēmumu un aptuveni 80,{4}} nozarē nodarbinātie. No plastmasas izstrādājumiem Malaizijā galvenie ir plastmasas maisiņi, plastmasas plēves, mājsaimniecības preces un citi iepakojuma materiāli, no kuriem puse tiek eksportēta uz lielākajiem starptautiskajiem tirgiem, tostarp Eiropu, Ķīnu, Singapūru, Japānu un Taizemi. 2015. gadā plastmasas izstrādājumu eksporta vērtība Malaizijā palielinājās par 8,5% no 11,9 miljardiem RM 2014. gadā līdz 13 miljardiem RM. Turklāt pieaugošais pieprasījums pēc vietēji ražotām detaļām ir būtiski palielinājis pieprasījumu pēc veidnēm un presformām. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam MIDA kopumā apstiprināja 60 veidņu un presformu projektus ar ieguldījumiem RM693 miljonu apmērā. Nozare virzās uz progresīvām ražošanas tehnoloģijām, lai apmierinātu lielo veidņu (virs 10 tonnām) vajadzības automobiļu rūpniecībā un nepieciešamas precīzas veidnes (pielaides mazākas par 5 mikroniem) elektriskās un elektronikas (E&E) un telekomunikāciju nozarēs.
